• Skola
  • Foaje
  • Skolas_ter_4
  • Skolas_ter_3
  • Skolas_ter_2
  • Skolas_ter_1
  • Latvijai_100_45
  • Skolu reitings
  • Rudens_izstāde
  • 1b_2020
  • Biologija_2020
  • 23

Vērtēšanas kārtība

Autors Super User. Posted in Без категории

APSTIPRINĀTA
Ar Salaspils 2.vidusskolas direktores
01.09.2020. rīkojumu Nr.50


VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA


saskaņā ar
Vispārējās izglītības likumu,
Izglītības likumu,
uz likumu pamata izdotajiem un spēkā esošajiem
Ministru kabineta noteikumiem par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu,
skolas Nolikuma 12.p.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Iekšējie noteikumi nosaka Salaspils 2.vidusskolas (turpmāk – Skola) skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un organizāciju Skolā, nodrošinot skolēnu snieguma vērtēšanas kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
2. Mācību snieguma vērtēšanas procesā tiek ievēroti vērtēšanas pamatprincipi atbilstoši spēkā esošajam pamatizglītības un vidējās izglītības standartam: 2020./2021. mācību gadā 1., 4., 7. klasē atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.747;
2021./2022. mācību gadā 1.,2 , 4., 5., 7, 8. klasē atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.747;
Pārējās klasēs – atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.468.
3. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi:
3.1. prasību atklātības un skaidrības princips;
3.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips;
3.3. vērtējuma atbilstības princips;
3.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips;
3.5. vērtējuma obligātuma princips;
3.6. mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri.
4. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir:
4.1. veidot vienotu pieeju vērtēšanai kā integrētai izglītības procesa sastāvdaļai Skolā;
4.2. iegūt objektīvu un profesionālu skolēna kompetenču (zināšanu, prasmju, attieksmju) un paveiktā darba līmeņa konkrētā tēmā un laikā konkrētā mācību priekšmetā snieguma raksturojumu;
4.3. iegūt iespējami precīzu atgriezenisko saiti un informāciju, lai varētu uzlabot mācīšanu un mācīšanos.
5. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:
5.1. sekmēt skolēnu atbildību par sasniedzamo rezultātu mācību procesā;
5.2. sniegt skolotājam informāciju par mācīšanas kvalitāti un tās nepieciešamajiem uzlabojumiem;
5.3. veicināt regulāru atgriezenisko saiti par skolēnu sasniedzamajiem rezultātiem un mācīšanos;
5.4. izvērtēt katra skolēna mācību snieguma un izaugsmes dinamiku;
5.5. veicināt skolotāju, skolēnu un skolēnu vecāku sadarbību.
6. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, to apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību priekšmeta skolotājs, ievērojot Skolas īstenoto izglītības programmu, attiecīgā mācību priekšmeta programmu un šos noteikumus.
7. Vērtētājs var būt: skolotājs, pats skolēns, klasesbiedri (iekšējā vērtēšana); skolas administrācija, vecāki, eksperti, valsts un pašvaldības institūcijas (ārējā vērtēšana).
8. Skolēnam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
9. Pēcpārbaudījumus un papildu mācību pasākumus (konsultācijas) skolēnam nosaka atbilstoši MK noteiktajai kārtībai. Skolā ir direktora apstiprināts konsultāciju grafiks, ar kuru tiek iepazīstināti skolēni un vecāki. Par to atbild direktora vietnieki mācību jomā, klašu audzinātāji un priekšmeta skolotāji.
10. Ja radušās nesaskaņas par skolēna vērtējumu mācību priekšmetā gadā, pēc motivēta vecāku rakstiska iesnieguma (ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā pēc izglītojamā vērtējuma mācību priekšmetā gadā rakstiskas izziņošanas), priekšmeta skolotājs sniedz pamatojumu, ko izskata skolas administrācija un sniedz vecākiem atbildi.
11. Iekšējie noteikumi ir saistoši Skolas skolēniem un skolotājiem.
12. Skola aktualizē informāciju par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību Skolas tīmekļa vietnē www.s2vsk.lv

II. Mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana

13. Katra mācību semestra sākumā mācību priekšmeta skolotājs iepazīstina skolēnus ar mācību sasniegumu vērtēšanas veidiem, pārbaudes darbu skaitu, apjomu, izpildes laiku un semestra vērtējuma iegūšanas nosacījumiem.
14. Katru nedēļu mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību satura apguves secībai un pārbaudes darbu semestra plānam nosaka mācību satura tēmas vai apakštēmas nobeiguma pārbaudes darba (turpmāk – pārbaudes darba) laiku, norāda to nedēļas pārbaudes darbu grafikā un savlaicīgi informē skolēnus. Izmaiņas nedēļas pārbaudes darbu grafikā veic, informējot skolēnus.
15. Attiecīgajā mācību priekšmetā 1. semestrī un 2. semestrī veicamo summatīvo darbu skaits noteikts atbilstoši stundu skaitam nedēļā un mācību satura apguvei paredzētajam laikam.
Stundu skaits nedēļā Minimālais summatīvo vērtējumu skaits semestrī

Stundu skaits nedēļā Minimālais summatīvo vērtējumu skaits semestrī
1 3
2 3
3 4
4 4
5-6 5


16. Skolas vadība nodrošina, ka pārbaudes darbu grafiks nedēļai ir pieejams e-klasē.
17. Vienā dienā mācību temata noslēguma pārbaudes darbus drīkst plānot:
17.1. 1.- 4.klasei ne vairāk kā vienā mācību priekšmetā;
17.2. 5.-12.klase ne vairāk kā divos mācību priekšmetos.

III. Mācību sasniegumu vērtēšanas organizēšana

18. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi:
18.1. Diagnosticējošā vērtēšana – vērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot skolēnu zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par to, kā uzsākt vai turpmāk virzīt mācību procesu. Diagnosticējošā vērtēšanā skolotājs veic aprakstošu (mutiski vai rakstiski) darba rezultāta vērtējumu. Diagnosticējošā vērtēšanā vērtējumu nevar izteikt ballēs. Tiek lietots procentuālais vērtējums;
18.2. Summatīvā vērtēšana – organizē mācību posma noslēgumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu. Summatīvā vērtēšanā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā. Vērtējumu ieraksta skolvadības sistēmā;
18.3. Formatīvā vērtēšana – ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna mācību sasniegumiem attiecībā pret plānoto sasniedzamo rezultātu. Formatīvā vērtēšana tiek īstenota, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības, sniegtu papildus atbalstu, plānotu un uzlabotu mācīšanu un mācīšanos. Formatīvā vērtēšana var tik realizēta mutiski vai izteikta procentuāli, to fiksējot e-klasē.
19. 2020./2021.m.g. 1.klases skolēna mācību sniegums formatīvajā (ikdienas process) vērtēšanā un summatīvajā (temata, mācību semestra, gada noslēgums) vērtēšanā tiek izteikts apguves līmeņos:
“S”- sācis apgūt
“T”- turpina apgūt
“A”- apguvis
“P”- padziļināti apguvis
Katru vērtējumu skolotājs pamato ar snieguma līmeņu aprakstu.
20. Pārejas periodā - 2020./2021. mācību gadā 2. un 3. klasē, 2021./2022. mācību gadā 3. klasē -, skolēnu formatīvajā vērtēšanā un summatīvajā vērtēšanā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši, izmantojot apzīmējumus: "X" (apguvis), "/" (daļēji apguvis), "-" (vēl jāmācās), izņemot 2.klasē latviešu valodā, matemātikā un krievu valodā, 3. klasē latviešu valodā, matemātikā, krievu valodā un angļu valodā, kur formatīvā vērtēšana ir izteikta procentos, bet summatīvā vērtēšana ir izteikta 10 ballu skalā.
21. 4.-12.klasei formatīvā vērtēšana ir izteikta procentos, bet summatīvā vērtēšana ir izteikta 10 ballu skalā.

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Apguve %

1-32%

33-59%

60-84%

85-100%

22. Mājasdarbu apjoms un vērtēšana:
22.1. mājasdarbu apjomu nosaka skolotājs;
22.2. mājasdarbi tiek vērtēti ar „i”, “ni”;
22.3. apjomīgi mājasdarbi tiek vērtēti ballēs, skolēnam jābūt iespējai iegūt vērtējumu 10 ballēs un šo vērtējumu liek mācību stundu žurnālā;
22.4. mājasdarbi jāiesniedz mācību priekšmeta skolotāja norādītajā termiņā;
22.5. pirms skolēnu brīvlaika mājasdarbi netiek uzdoti.

IV. Pārbaudes darbu vērtēšana

23. Pārbaudes darbs dod iespēju izvērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret valsts standarta prasībām, izsakot to noteiktā vērtējumā (aprakstoši, ballēs), vai salīdzināt skolēnu sniegumus savstarpēji (vērtējums līmeņos).
24. Pārbaudes darbi ir svarīgākais vērtēšanas veids, kurš nosaka katra semestra un mācību gada skolēnu mācību sasniegumu vērtējumu.
25. Pirms katra mācību sasniegumu pārbaudījuma norises skolotājs iepazīstina skolēnus ar pārbaudījuma vērtēšanas kritērijiem.
26. Pārbaudes darbi tiek veidoti tikai 10 ballu skalā un dod iespēju skolēnam nopelnīt maksimālo vērtējumu.
27. Mācību procesā pirms summatīvās vērtēšanas skolotājs regulāri veic formatīvo vērtēšanu, lai skolēns saņemtu atgriezenisko saiti par savu sniegumu un uzlabotu mācīšanos. Vērtējumu skolotājs izsaka mutiski, vai arī tas tiek fiksēts procentos e-klasē.
28. Pirms summatīvā vērtējuma ballēs e- klasē ir jābūt atspoguļotam vismaz vienam formatīvajam vērtējumam procentos.
29. Pārbaudes darba vērtējums tiek veikts 1 nedēļas laikā pēc darba uzrakstīšanas un ierakstīts e- žurnālā. Ja pārbaudes darbs ir apjomīgs (sacerējumi, esejas, referāti u.c.), tad pārbaudes darba vērtējuma veikšanas un vērtējuma ierakstīšanas e-žurnālā maksimālais termiņš ir 2 nedēļas pēc darba uzrakstīšanas.
30. Mutvārdu pārbaudes darba rezultātus skolotājs fiksē mācību stundā un iegūto vērtējumu ievada e- klasē ne vēlāk kā līdz nākamajai mācību stundai citā darba dienā.
31. 21. Ja skolēns nav piedalījies pārbaudes darbā, skolotājs e- klasē fiksē skolēna mācību priekšmeta stundas kavējumu, veicot ierakstu „n”, un obligāti veicamā pārbaudes darba neizpildi, veicot ierakstu „nv” (nav vērtējuma). Lai iegūtu vērtējumu, skolēnam pēc atgriešanās skolā divu nedēļu laikā vai citā ar skolotāju saskaņotā laikā jāpilda līdzvērtīgs pārbaudes darbs.
32. Apzīmējumu „nv” (nav vērtējuma) lieto, ja:
32.1. ja skolēns ir piedalījies mācību stundā, bet nav iesniedzis darbu;
32.2. ja skolēns atsakās veikt pārbaudes darbu;
32.3. ja rakstiskais pārbaudes darbs nav pildīts atbilstoši prasībām – nav rakstīts ar zilu vai melnu pildspalvu, ja ir izmantots zīmulis (to drīkst lietot tikai zīmējumos) vai korektors, ja izpildīts nesalasāmā vai grūti salasāmā rokrakstā, ja darba izpildes laikā tiek konstatēta neatļautu palīglīdzekļu izmantošana, ja darbs satur tematam neatbilstošu saturu, komentārus, uzrakstus, zīmējumus;
32.4. ja mutiskās vai kombinētās formas pārbaudes darbs, prezentācija u.c. pārbaudes darba formas saturs vai izpildes forma neatbilst uzdotajam tematam, satur aizvainojošu, vulgāru, cilvēka cieņu aizskarošu u.tml. informāciju;
32.5. ja tiek konstatēts, ka darbs nav veikts patstāvīgi (uzdevumi vai to daļas vairākiem skolēniem veikti vienveidīgi).
33. Ja skolēns ir olimpiādē, neliek kavējuma ierakstu “n”, bet par to e-klasē priekšmeta skolotājs un klases audzinātājs informē pārējos skolotājus.
34. Skolēna semestra vērtējums mācību priekšmetos tiek izlikts, ņemot vērā visus semestrī saņemtos summatīvos vērtējumus. Semestra vērtējumu izliek šādi:
34.1. aprēķinot vidējo iegūto vērtējumu semestrī;
34.2. ja semestrī iegūtais vidējais vērtējums aiz komata ir vismaz 0,65, tad vērtējumu noapaļo ar uzviju;
34.3. izliekot semestra vērtējumu mācību priekšmetā, skolotājs ņem vērā skolēna atkārtoti rakstītā pārbaudes darba vērtējumu.
35. Ja skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ nav piedalījies skolotāja noteiktajos pārbaudes darbos, skolotājs pēc saskaņošanas ar direktora vietnieku izglītības jomā no atsevišķu pārbaudes darbu izpildes atbrīvotam skolēnam var izstrādāt vienu semestra nobeiguma pārbaudes darbu par visu semestrī apgūto mācību saturu. Pārbaudes darbā iegūtais vērtējums ir uzskatāms par semestra vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā.
36. Par sasniegumiem mācību priekšmeta konkursos, olimpiādēs, skatēs, sporta sacensībās, pārstāvot Salaspils 2.vidusskolu un iegūstot godalgotu vietu vai atzinību starpnovadu vai valsts līmenī, pedagogs attiecīgajā mācību priekšmetā ieliek vērtējumu 9 vai 10 balles, piezīmēs norādot pamatojumu.
37. Ja nav apmeklēts 50 % mācību stundu semestrī un skolēns ir nesekmīgs vai/un nav kārtoti visi skolotāja noteiktie pārbaudes darbi, skolēns kārto pārcelšanas eksāmenu vai piedalās papildu mācību pasākumos vasarā.
38. Ja skolēns, kurš apgūst pamatizglītības programmu, vienā no semestriem mācību priekšmetā nav saņēmis vērtējumu, bet ierakstu „nv” (nav vērtējuma), tad attiecīgajā mācību priekšmetā gadā netiek izlikts vērtējums, bet veikts ieraksts „nv” (nav vērtējuma). Skolas pedagoģiskās padomes sēdē tiek lemts par papildu mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
39. Remigrējušos skolēnus skolotājs var nevērtēt pirmos divus mēnešus pēc skolēna iestāšanās skolā. Tā vietā skolotājs veic skolēna diagnostiku un informē skolēnu un vecākus par attīstības dinamiku.
40. Ja pārbaudes darbs ir bijis pēdējās 8 darba dienās līdz semestra beigām un skolēns to nav rakstījis attaisnojoša iemesla dēļ, vērtējums netiek izlikts un ņemts vērā, aprēķinot semestra atzīmi.
41. Valsts pārbaudes darbu veidi un to norises termiņi noteikti MK noteikumos un mācību priekšmeta standartā.

V. Mācību sasniegumu vērtējumu paziņošana

42. Mācību priekšmeta skolotājs katru stundu vai līdz dienas beigām ieraksta stundas tematu, sasniedzamos rezultātus, kavējumus un mājas darbus e-žurnālā.
43. Ja priekšmeta skolotājs ilgstoši (vairāk kā 2 mācību stundas) nav rakstījis kavējumus un atzīmes klases E-žurnālā, klases audzinātājs par to atgādina priekšmeta skolotājam, pēc tam, ja situācija nemainās, audzinātāja pienākums par to informēt direktora vietnieku mācību jomā.
44. Klases audzinātājs reizi mēnesī veic sekmju un kavējumu kopsavilkumu un informē vecākus e-klasē vai pa telefonu.
45. Pēc rakstiska pārbaudes darba novērtēšanas skolotājs izsniedz skolēnam viņa darbu un analizē iegūtos rezultātus. Pēc darba analīzes skolotājs ir tiesīgs skolēna pārbaudes darbu uzglabāt līdz semestra beigām.
46. Tiekoties ar vecākiem, skolotājam ir atļauts izmantot tikai e-klasē vai citos dokumentos izdarītos ierakstus, kas attiecas uz šo vecāku bērnu. Ja vecāki vēlas uzzināt sava bērna sasniegumus salīdzinājumā ar citiem skolēniem, informācija jāsniedz, nenosaucot citu skolēnu vārdus, uzvārdus.
47. Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp vecākiem un Skolu par skolēna mācību sasniegumiem un attīstības dinamiku, divas reizes mācību gadā tiek rīkotas Vecāku dienas, pēc nepieciešamības tiek organizētas individuālas sarunas ar klases audzinātāju un/vai mācību priekšmetu skolotāju, un/vai administrāciju.
48. Neattaisnotu kavējumu, nepietiekamu vērtējumu un zemas mācību motivācijas gadījumos tiek organizētas skolēna pārrunas ar mācību priekšmeta skolotāju, klases audzinātāju un skolas vadību, atbalsta personāla pārstāvi, pieaicinot skolēna vecākus. Sarunas laikā tiek slēgts trīspusējais līgums.

VI. Mācību sasniegumu vērtējuma uzlabošana un pārskatīšana

49. Skolēnam ir tiesības divu nedēļu laikā pēc pārbaudes darba vērtējuma paziņošanas un rezultātu analīzes lūgt skolotājam sniegt individuālu skaidrojumu par pārbaudes darba vērtējumu un vienoties ar skolotāju par darba uzlabošanu.
50. 7.-9. klašu skolēni uz konsultācijām piesakās vismaz 3 dienas iepriekš, paziņojot skolotājam e-klasē.
51. Skolēnam ir tiesības uzlabot savu pārbaudes darba vērtējumu ballēs.
51.1. Ja skolēns pārbaudes darbā saņem nepietiekamu vērtējumu, viņam ir tiesības to uzlabot vienu reizi.
51.2. Uzlabot saņemto pietiekamu vērtējumu var tikai 1 darbam semestrī. Pietiekamu vērtējumu ir tiesības uzlabot, veicot skolotāja uzdoto citu darbu par konkrētās tēmas apjomu.
51.3. Uzlabojot darbu, saņemtais vērtējums (augstāks, zemāks vai tāds pats) tiek fiksēts e-žurnālā tajā pašā ailē, kurā ir iepriekšējais pārbaudes darba vērtējums, rakstot to aiz slīpsvītras.
51.4. Slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nokavēto stundu vielu skolēns apgūst patstāvīgi vai konsultāciju laikā.
52. Gada vērtējuma pārskatīšana notiek atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.

VII. Noslēguma jautājumi

53. Vērtēšanas kārtība stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.
54. Atzīt par spēku zaudējušu Salaspils 2.vidusskolas 2018. gada 13.jūnija Vērtēšanas nolikumu.


Direktore V. Bogdāne