• Skolu reitings
  • Latviski par Latviju
  • Richu_Rachs
  • Ziemassvetiku_koncerts_2
  • Ziemassvetku_koncerts_1
  • Josta
  • Dambretes turnīrs
  • 18.novembris 2015.gadā
  • 1
  • Dambretes
  • Foaje
  • 3
  • Jaksti
  • Satviski par Salaspili
  • 6
  • 9
  • 8
  • 11
  • 14
  • 22

Skolas nolikums

Autors Tatjana. Posted in Без категории

APSTIPRINĀTS

Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju

 domes sēdē 2004.gada 31.martā

(prot.Nr.9, 14.§)

Salaspils novada pašvaldības iestādes

“Salaspils 2.vidusskola”

NOLIKUMS

Grozījumi:

26.01.2005. domes sēdes protokols Nr.1§30

28.02.2007. domes sēdē, protokols Nr.5, 6.§

28.01.2009. domes sēdē protokols Nr.3, 5.§

29.02.2012. domes sēdē, protokols Nr.4, 7.§

25.03.2015.domes sēdē, protokols Nr.7, 4.§

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Salaspils 2.vidusskola (turpmāk – iestāde)” ir Salaspils novada pašvaldības dibināta izglītības iestāde mazākumtautību pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai (jauna redakcija 29.02.2012.).

2. Iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, citi normatīvie akti, kā arī Salaspils novada domes pieņemtie lēmumi, domes izpilddirektora izdotie rīkojumi, norādījumi un šis Nolikums.

3.Iestāde ir juridiska persona, tai ir sava atribūtika, zīmogs, konti Valsts kasē. Iestāoni”, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības, uzņemties pienākumus kārtībā un apjomos, kāde ir tiesīga lietot zīmogu ar valsts mazā papildinātā ģerboņa attēlu atbilstoši likumam “Par Latvijas valsts ģerbdus nosaka Salaspils novada domes iekšējie normatīvie akti, būt prasītājs un atbildētājs tiesā (ar 26.01.2005. grozījumiem)

4. Iestādes pilns nosaukums – Salaspils novada pašvaldības izglītības iestāde „Salaspils 2. vidusskola”.

Iestādes saīsinātais nosaukums – Salaspils 2. vidusskola (jauna redakcija 29.02.2012.).

5. Iestādes juridiskā adrese – Skolas iela 6, Salaspils, Salaspils novads, LV-2121, Latvija (jauna redakcija 29.02.2012.).

 II. Mērķi un uzdevumi 

1. Iestādes mērķis ir veidot izglītības vidi , kas :

1.1. veicina izglītojamos pašapziņas veidošanos, integrēšanos Latvijas sabiedrībā, vēlmi kļūt par Latvijas pilsoni, uzņemties pilsoņa atbildību un pienākumus;

1.2. sekmē spēju pašizglītoties un motivē izglītojamo mūžizglītībai;

1.3. veicina izglītojamo pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu , brīvu un radošu kultūras personību.

2. Iestādes uzdevums ir īstenot piedāvātās izglītības programmas atbilstoši Valsts izglītības standartam un normatīviem.

III. Īstenojamās izglītības programmas

1.Iestāde īsteno IZM licenzētās mācību programmas:

1.1. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, 31011011;(Grozījumi 28.02.2007.)

1.2. izslēgts 28.01.2009. domes sēdē;

1.3. izslēgts 28.01.2009. domes sēdē;

1.4.Mazākumtautību pamatizglītības programmu, 21011121 (3. modelis);

1.5.Pamatizglītības programmu, 21011111;

1.6.„Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programma, kods 01011121; (Grozījumi 28.02.2007., jauna redakcija 29.02.2012., grozījumi 25.03.2015.);

1.7.izslēgts 25.03.2015.;

1.8. izslēgts 28.01.2009.;

1.9. izslēgts 25.03.2015.;

1.10. izslēgts 28.01.2009. domes sēdē;

1.11. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma, 31011021.(Grozījumi 28.02.2007.)

1.12. „Speciālā pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, kods 21015611. (papildināts 25.03.2015.)

1.13. „Speciālā pamatizglītības mazākumtautību programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, kods 21015621. (papildināts 25.03.2015.)

2. Iestāde var īstenot arī interešu izglītības programmas, kuru finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un dibinātājs (jauna redakcija 29.02.2012):

3. Izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā iestāde, par pamatu izmantojot 2006.gada 19.decembra Ministru Kabineta noteikumus Nr. 1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetiem” un 2008.gada 2.septembra Ministru Kabineta noteikumus Nr.715 “Noteikumi par valsts vispārējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”, IZM apstiprinātos vispārējās izglītības paraugprogrammu paraugus un tās licenzē IZM. (Grozījumi 28.02.2007., 28.01.2009.)

4.Pamatizglītības un vidējās izglītības programmu apguves īstenošanu reglamentē Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un izglītības programmas, tā ir obligāta un programmas ietvaros tiek realizēta 9 gadu laikā (no 1. līdz 9.klasei).

5.Vispārējās izglītības programmas īstenojamas  3gadu laikā (no 10. līdz 12.klasei).

6.Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

7.Izglītības ieguves valoda : krievu un latviešu valoda, saskaņā ar mācību programmām.

8.Izglītojamie ar speciālām izglītības vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas, pamatojoties uz Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai rajona (republikas pilsētas) pašvaldības medicīniskās komisijas atzinumu, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, vispusīgu sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

IV. Izglītības procesa organizācija

1. Mācību gada ilgumu nosaka Ministru Kabineta noteikumi par mācību gada un mācību semestra sākuma un beigu laiku. (Grozījumi 28.02.2007.) 

2. Mācību process tiek organizēts dienas un vakara nodaļās.

3. Izglītojamo uzņemšana un pārcelšana nākamajā klasē notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (Grozījumi 28.02.2007., jauna redakcija 29.02.2012.)

4. Izglītības procesa organizāciju iestādē nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un uz to pamata izdotie ārējie normatīvie akti, Darba kārtības noteikumi, Iekšējās kārtības noteikumi, Iestādes padomes nolikums, Pedagoģiskās padomes nolikums un citi iestādes iekšējie normatīvie akti (Grozījumi 28.02.2007., 28.01.2009., jauna redakcija 29.02.2012.)

5. Mācību darba pamatorganizācijas forma ir mācību stunda. Mācību slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo stundu saraksts. Ar iestādes direktora apstiprināto stundu sarakstu izglītojamie un pedagogi iepazīstināmi pirms katra semestra sākuma.

6. Stundu saraksts:

6.1. ietver pamatizglītības un vidējās izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā nosauktās mācību stundas un klases audzinātāja stundu;

6.2. pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu, ir pamatizglītības programmas papildu daļa un nav iekļaujamas stundu sarakstā;

6.3. ir pastāvīgs visu semestri, un izmaiņas tajā var izdarīt tikai direktora vietnieks mācību darbā vai cita iestādes direktora norīkota par to atbildīga persona.

7. Izglītojamo maksimālo mācību stundu slodzi un mācību stundas ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību stundas ilgums tiek noteikts 40 minūtes.

 Mācību nedēļas ilgums dienas nodaļai ir 5 darba dienas, vakara nodaļai 4 darba dienas. Iestāde strādā trīs maiņās. (Papildinājumi 28.02.2007.)

8. Iestāde var izmantot mācību darba organizācijas alternatīvas formas un projektu nedēļu, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem. (Grozījumi 28.01.2009.)

9. Iestāde piedāvā izglītojamiem mācību nodarbības ārpus obligātā mācību laika, kā arī iespējas brīvā laika pavadīšanai atbilstoši viņu interesēm. Iestādē tiek organizētas pagarinātas darba dienas mācību grupas.

10. Izglītojamie, atsevišķos gadījumos, vienā gadā var apgūt divu vai vairāku klašu kursu (mācību priekšmetu) programmas, ievērojot Ministru kabineta noteikumus. (Grozījumi 28.02.2007., jauna redakcija 29.02.2012.)

11. Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stunda, kurās ir arī šādas tēmas: satiksmes drošība, darbība ekstremālās situācijās, veselīgs dzīvesveids, uzvedība un saskarsmes kultūra, profesijas izvēle un tālākizglītība, dzimumaudzināšana un seksuāli transmisīvās slimības, valsts svētki, atceres dienas, pilsoņa un iedzīvotāja tiesības un pienākumi, Satversmes konstitucionālais pamats u.c.

12. Izglītojamo mācību sasniegumus iestādē vērtē Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā un pēc iestādes izstrādātā izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas nolikuma.(Grozījumi 28.02.2007.)

13. Izglītojamiem divas reizes gadā semestra beigās un mācību gada beigās tiek izsniegtas liecības ar ierakstiem par izglītojamā mācību sasniegumiem (jauna redakcija 29.02.2012.).

14. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības un vidējās izglītības sertifikāts.

15. Izglītojamiem, kuri ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības un vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saņem apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

16. Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no pamatizglītības programmas mācību priekšmetiem vai valsts pārbaudes darbā, viņam tiek izsniegta liecība un iestāde viņu informē par iespējām turpināt izglītību līdz 18 gadu sasniegšanai.

17. Pedagogs ir tiesīgs izstrādāt vai izvēlēties no Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem mācību priekšmeta programmu paraugiem. Izstrādātās mācību priekšmetu programmas izvērtē iestādes metodiskā komisija un apstiprina direktors.

18. Valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai atsevišķu (vai vairāku radniecīgu) mācību priekšmetu pedagogi tiek apvienoti metodiskās komisijās. Metodisko komisiju darbu organizē un vada iestādes direktora vietnieks.

19. Metodiskās komisijas:

19.1. izvērtē pedagogu izstrādātās mācību priekšmetu programmas un ierosina tās apstiprināt;

19.2. apspriež pedagogu tematiskos plānus un saskaņo katrai klasei veicamo pārbaudes darbu (domraksti, tematiskie kontroldarbi, ieskaites, referāti un zinātniskie darbi) grafiku semestrim;

19.3. nodrošina starp priekšmetu saiti starp atsevišķiem mācību priekšmetiem (vai tēmām);

19.4. analizē izglītojamo un pedagogu mācību darba rezultātus;

19.5. risina ar mācību saturu, mācību līdzekļu pielietošanu, iestādes inovatīvo darbību saistītus jautājumus;

19.6. organizē olimpiādes, projektu nedēļas, pieredzes apmaiņu, savstarpēju stundu hospitāciju, analizē to rezultātus u. tml..

V. Izglītojamā pienākumi un tiesības

1.Izglītojamā pienākumi ir:

1.1. mācīties, lai iegūtu pamatizglītību;

1.2. uzņemties personīgu atbildību par savām mācībām un uzvedību iestādē;

1.3. ievērot iestādes nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus;

1.4. cienīt iestādes tradīcijas;

1.5. pēc spējām un interesēm pārstāvēt iestādi dažāda veida pasākumos;

1.6. ar cieņu izturēties pret valsti, sabiedrību, ģimeni, kā arī pret citām rasēm, tautībām, etniskajām grupām un to pārstāvjiem. Ar saviem vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to rasi, tautību, etnisko grupu, reliģisko pārliecību;

1.7. censties izprast un iepazīt demokrātisma, parlamentārisma, pilsoniskās sabiedrības pamatprincipus;

1.8. uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;

1.9. saudzēt dabu un apkārtējo vidi;

1.10. veidoties par sabiedrības locekli - attīstīt sapratni, cieņu, iecietību un spēju darboties esošajās un iekļauties jaunās grupās;

1.11. attīstīt savas fiziskās īpašības un veidot savas rakstura īpašības - mērķtiecību, gribasspēku, neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanā u.c.;

1.12. saudzīgi izturēties pret iestādes un citu personu mantu, tiesību aktos noteiktā kārtībā segt nodarītos zaudējumus.

2. Izglītojamam ir tiesības:

2.1. uz valsts un pašvaldības apmaksātu pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2.2. izglītības procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

2.3. izglītošanās procesā izmantot iestādes telpas, bibliotēkas, lasītavas un citas informācijas krātuves, mācību līdzekļus bez maksas;

2.4. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības un stomatoloģisko aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

2.5. izveidot izglītojamo pašpārvaldi iestādē, darboties tajā. Izvirzīšanas vai ievēlēšanas gadījumā darboties reģionālajā skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā, Latvijas skolēnu padomē un citās organizācijās. Izglītojamam ir tiesības uz līdzdarbību iestādes pašpārvaldē. Izglītojamam ir tiesības uz līdzdarbību iestādes iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

2.6. piedalīties sabiedriskajā darbībā;

2.7. pēc privātās iniciatīvas piedalīties sabiedriskos pasākumos (sapulcēs, gājienos, piketos u.c.), paust savas idejas un viedokļus, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, kas aizliedz aizskart citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību; minētajos pasākumos aizliegts, bez saskaņošanas ar iestādes direktoru, lietot jebkādu iestādes atribūtiku, kas dod iespēju identificēt izglītojamo pēc piederības iestādei; atbildību (civiltiesisko, administratīvo un kriminālo) par sekām, kas saistītas ar izglītojamā privātās iniciatīvas aktivitātēm pilnībā uzņemas vecāki vai pats izglītojamais, ja ir sasniegts likumā noteiktais vecums;

2.8. izglītojamais ir tiesīgs ņemt uz iestādi savas personīgās mantas , kuras nepieciešamas mācību procesā un iestāde nodrošina šo mantu aizsardzību;

2.9. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

2.10. uz izglītojamā īpašumā, lietojumā vai valdījumā esošās personiskās mantas aizsardzību iestādē;

2.11. saņemt motivētu savu mācību sasniegumu novērtējumu;

2.12. saņemt pedagoga palīdzību mācību vielas apguvē.

VI. Iestādes vadība

 Direktora, pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības

1. Iestādes darbu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atceļ no tā Salaspils novada dome (tālāk “Dome”), saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Piemaksas par direktora funkciju izpildi nosaka Dome , vienlaicīgi nosakot direktora sociālās garantijas, ja tās nav noteiktas ar Domes speciālu lēmumu.

2. Par Iestādes direktoru ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība un vismaz trīs gadu pedagoģiskā darba stāžs. Iestādes direktors kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3. Domes izpilddirektors, pamatojoties uz Domes pieņemto lēmumu, paraksta domes vārdā darba līgumu ar Iestādes direktoru, kurā tiek noteikti pienākumi, tiesības, atbildība, kārtība darba līguma uzteikumam un darba devēja pienākumi, tiesības, kā arī citi jautājumi, ko puses uzskata par svarīgiem.

4. Iestādes saimniecisko darbinieku štata vienības apstiprina Dome.

5. Direktors vada Iestādes attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs par šajā nolikumā noteikto mācību programmu īstenošanu.

6. Direktora pienākumi ir:

6.1. nodrošināt Iestādes darbību atbilstoši šim nolikumam;

6.2. nodrošināt piešķirto un saņemto finansu līdzekļu efektīvu izmantošanu un uzskaiti;

6.3. nodrošināt lietošanā nodotā pašvaldības īpašuma efektīvu izmantošanu, saglabāšanu un apsaimniekošanu;

6.4. nodrošināt kvalitatīva izglītības procesa organizāciju un norisi Iestādē, saskaņā ar šo nolikumu un darba līguma noteikumiem.

6.5. nodrošināt Iestādi ar amatam atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba Iestādes darbiniekus saskaņā ar darba tiesības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī realizēt citas tiesību aktos noteiktās darba devēja funkcijas, tajā skaitā parakstīt Darba koplīgumu;

6.6. piedalīties Iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšanā (Iestādes nolikuma, iekšējās kārtības noteikumu, pienākumu sadales u.c.) un nodrošināt to izpildi;

6.7. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu ugunsdrošības, darba aizsardzības, veselības aizsardzības, vides aizsardzības un citās jomās;

6.8. plānot un organizēt iestādes saimniecisko un finansiālo darbību, atbildēt par grāmatvedības kārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

6.9. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Iestādes intereses valsts, pašvaldības, tiesu institūcijās un sabiedriskajās organizācijās;

6.10. sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, iestādēm, uzņēmumiem, izglītojamiem, vecākiem, Iestādes padomi, skolēnu pašpārvaldi u.c. Iestādes pašpārvaldes institūciju darbības nodrošināšanai, izglītības kvalitātes paaugstināšanai, izglītojamo karjeras iespēju izpētei un virzīšanai;

6.11. atbildēt par izglītojamā veselību un dzīvību laikā, kad skolēns atrodas Iestādē vai Iestādes organizētajos pasākumos ārpus tās;

6.12. ziņot pašvaldības un valsts institūcijām, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, par gadījumiem, kad izglītojamam tiek konstatētas vardarbības pielietošanas pazīmes iestādē vai ārpus tās;

6.13. nodrošināt Iestādes padomes izveidi un svarīgos jautājumos konsultēties ar Iestādes padomi, pedagoģisko padomi, izglītojamo pašpārvaldi, uzklausīt to viedokļus un ņemt vērā ieteikumus;

6.14. vadīt iestādes pedagoģisko padomi;

6.15. izpildīt citus šajā nolikumā un citos speciālajos normatīvajos aktos minētos izglītības iestādes direktora pienākumus;

6.16. sniegt noteiktā kārtībā pārskatus par savu darbību.

7. Iestādes direktoram ir tiesības:

7.1. savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemt par Iestādes intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu, nodrošināt to pienākumu veikšanu, kas saistīti ar Iestādes apsaimniekošanu un ekspluatāciju, ja tas nav Domes kompetencē;

7.2. rīkoties ar pašvaldības iedalītajiem un citiem saņemtajiem finansu līdzekļiem Iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros. Atvērt un slēgt kontus bankā;

7.3. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām , lai nodrošinātu Iestādes apsaimniekošanu un darbību;

7.4. izdot rīkojumus un norādījumus, kas ir obligāti visiem Iestādes darbiniekiem, pie tam, rīkojumi un norādījumi var tikt doti arī mutiski;

7.5. pilnvarot citus Iestādes darbiniekus vai fiziskas personas konkrētu pienākumu izpildei Iestādes interesēs;

7.6. īstenot tiesību aktus izglītībā.

8. Direktora vietnieka pamatpienākumi ir:

8.1. organizēt pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanas procesu iestādē;

8.2. apstiprināt katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku semestrim;

8.3. metodiski vadīt darba un metodisko komisiju organizatorisko darbu iestādē;

8.4. nodrošināt Iestādes iekšējās kārtības kontroli;

8.5. koordinēt audzināšanas darbu Iestādē;

8.6. izkopt un saglabāt Iestādes tradīcijas;

8.7. organizēt sociāli tiesisko un pedagoģisko palīdzību skolēniem, sadarboties ar sociālo pedagogu un psihologu.

9. Iestādes pedagoga pienākumi ir:

Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir noteikti Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā.

9.1. strādāt pēc direktora apstiprinātām mācību priekšmetu programmām, kuras pedagogs ir tiesīgs izstrādāt vai izvēlēties no Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem mācību priekšmetu programmu paraugiem;

9.2. būt atbildīgam par izglītojamā veselību un dzīvību mācību stundās un viņa vadītajos un organizētajos pasākumos;

9.3. ziņot par bērna tiesību pārkāpumu (vardarbību, citu pret bērna tiesību ierobežojumu vērstu nodarījumu) iestādes vadībai vai citai kompetentai iestādei;

9.4. veidot pozitīvu sadarbības  un mācību vidi ;

9.5. ievērot izglītojamo vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas;

9.6. stimulēt, vadīt un sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir grūtības;

9.7. atbalstīt talantīgos izglītojamos , rosināt viņus piedalīties konkursos , olimpiādēs un citos personības attīstību veicinošos pasākumos;

9.8. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem;

9.9. paaugstināt pedagoģisko kompetenci kvalifikācijas kursos.

10. Pedagogam ir tiesības:

10.1. tikt ievēlētam un darboties iestādes pašpārvaldē;

10.2. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadēju atvaļinājumu;

10.3. pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz 3 mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

10.4. saglabājot pamatalgu Iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidošanai;

10.5. izteikt priekšlikumus iestādes attīstībai, iekšējās kārtības nodrošināšanai u.c.;

10.6. saņemt pedagoģiskajam darbam nepieciešamo materiālo nodrošinājumu.

11. Pedagogus darbā var pieņemt arī konkursa kārtībā. Konkursa kārtību un noteikumus nosaka iestādes direktors, saskaņojot ar iestādes padomi.

12. Iestādes saimniecisko un citu darbinieku pienākumi:

12.1. veikt darbu, saskaņā ar noslēgto darba līgumu;

12.2. ievērot darba kārtības noteikumus;

12.3. saudzīgi izturēties pret Iestādes lietošanā esošo pašvaldības mantu, tiesību aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā segt nodarīto zaudējumu.

13. Iestādes saimnieciskajiem un citiem darbiniekiem ir tiesības:

13.1. uz darba līgumā noteikto darba samaksu, kas nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu (amatalgu);

13.2. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

13.3. uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;

13.4. izteikt priekšlikumus Iestādes darbības attīstībai u.c.

14. Iestādes darbinieku konkrētie pienākumi, tiesības un atbildība tiek noteikta darba līgumos un to pielikumos.

VII. Iestādes pašpārvalde

1. Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu un tās sastāvā ir:

1.1. iestādes direktors;

1.2. pedagogu pārstāvji;

1.3. pašvaldības pārstāvji (-vis), saskaņā ar Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes lēmumu;

1.4. vecāku pārstāvji;

1.5. izglītojamie no vecākajām klasēm;

1.6. citu organizāciju pārstāvji.

2. Iestādes padomes sastāvu nosaka padomes nolikums, ko izstrādā, ievērojot paraugnolikumā ietvertās normas. Skolēnu vecāku  pārstāvjiem padomes sastāvā jābūt vairākumā . Iestādes padomes vadītājs ir ievēlēts no skolēnu vecāku  vidus.

3. Iestādes padome:

3.1. izstrādā priekšlikumus iestādes attīstības plānam;

3.2. nodrošina iestādes atbalsta fonda darbību;

3.3. risina sabiedrisko pasākumu organizatoriskos jautājumus;

3.4. pieņem lēmumus par naudas  dāvinājumu ( ziedojumu) izlietošanu, kuriem ziedotājs nav norādījis ziedojuma mērķi un atskaitās par to iestādes vecāku pilnsapulcei.

4. Pedagoģiskā padome

Dažādu, ar mācību un audzināšanas darbību saistītu jautājumu risināšanai izveido, iestādes pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada iestādes direktors. Tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un medicīnas darbinieks, to sasauc ne retāk kā reizi semestrī un sēdes norisi protokolē. Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

Pedagoģiskā padome

4.1. informējot izglītojamo vecākus, lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē;

4.2. veic pedagoģiskā procesa analīzi;

4.3. lemj citus ar mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus.

Pedagoģiskās padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši iestādes direktoram jautājumā par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, visos pārējos gadījumos tiem ir rekomendējošs raksturs.

5. Skolēnu pašpārvalde ir sabiedriska izglītojamo institūcija. To pēc savas iniciatīvas veido izglītojamie ar iestādes pedagogu un direktora atbalstu. Skolēnu pašpārvalde darbojas saskaņā ar tās nolikumu un demokrātijas principiem:

5.1. skolēnu pašpārvalde izvirza vai ievēlē pārstāvjus attiecīgajā reģionālajā skolēnu domē;

5.2. skolēnu pašpārvaldei savā darbībā ir tiesības uz iestādes dibinātāja finansiālu un cita veida atbalstu.

VIII. Finansēšanas kārtība

1. Finansēšanas avoti ir:

1.1. valsts budžeta līdzekļi, saskaņā ar gadskārtējo likumu par valsts budžetu;

1.2. Salaspils novada domes Iestādei iedalītie pašvaldības budžeta līdzekļi(jauna redakcijas 29.02.2012.);

1.3. papildus finansu līdzekļi, kurus Iestāde var saņemt:

1.3.1. no fiziskām un juridiskām personām dāvinājumu (ziedojumu) veidā, kas tiek pieņemti kārtībā, kāda noteikta domes apstiprinātā “Instrukcijā par kārtību kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo īpašumu, par dāvinājumu un novēlējumu pieņemšanu, pārzināšanu, aizdevumu, galvojumu, aizņēmumu, saimniecisko līgumu slēgšanu un citu ekonomisko saistību uzņemšanos pašvaldības vārdā” un izlietoti saskaņā ar Izglītības likuma 60.panta (7) punktu;

1.3.2. sniedzot maksas pakalpojumus Iestādes nolikumā noteiktajos gadījumos;

1.3.3. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

1.3.4. citi ieņēmumi.

2. Salaspils novada dome nodrošina iestādes uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, to skaitā saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas, un nosaka kārtību, kādā Iestāde finansējama no pašvaldības budžeta.

3. Pedagoga darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts budžeta mērķdotācijām.

4. Papildus finansu līdzekļi izmantojami Iestādes attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Iestādes aprīkojuma iegādei, pedagogu un skolēnu materiālajai stimulēšanai. Par papildus līdzekļu izmantošanu iestādes direktors sniedz pārskatu iestādes padomei.

5. Pēc vecāku iniciatīvas veiktie iestādes un (vai) klases telpu remonti ar vecāku materiāliem uzskatāms kā dāvinājums (ziedojums), kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā.

6. Finanšu līdzekļu aprites uzskaiti un kontroli veic domes Administrācijas grāmatvedība (papildināts 29.02.2012.).

IX. Rīcība ar mantu un finansu līdzekļiem, saistību uzņemšanās un saimnieciskā darbība

1. Iestāde rīkojas ar pašvaldības īpašumu un finansu līdzekļiem saskaņā ar domes pieņemtajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem.

2. Iestāde nav tiesīga izsniegt aizdevumus un/vai uzņemties saistības trešo personu labā.

3. Slēdzot saimnieciskos līgumus (pirkums, piegāde, pakalpojumu sniegšana, darbu veikšana), pretendents jāizvēlas, pielietojot metodes, atbilstoši tiesību aktiem, kas reglamentē iepirkumus pašvaldību vajadzībām.

4. Iestāde var sniegt ārpusstundu darba vai citus pakalpojumus, ja tas ir paredzēts Iestādes nolikumā un netraucē izglītības programmu īstenošanai, kā arī nodarboties ar citu saimniecisko darbību, ja tas nav pretrunā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

X. Iestādes iekšējo reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība

Iestāde izstrādā iestādes iekšējās kārtības noteikumus,  Iestādes padomes nolikumu, Pedagoģiskās padomes nolikumu, Vērtēšanas nolikumu. Prēmēšanas nolikumu un Darba kārtības noteikumus.

Iestādes iekšējos normatīvos aktos izskata Pedagoģiskās padomes sēdē vai Iestādes padomē un tos apstiprina iestādes direktors. Darba kārtības noteikumus apstiprina DL noteiktā kārtībā, bet Prēmēšanas nolikumu – Darba koplīgumā vai Darba kārtības noteikumos noteiktā kārtībā. (Grozījumi 28.02.2007.)

 XI. Reorganizēšanas un likvidēšanas kārtība

 Iestādi reorganizē vai likvidē dibinātājs, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (jauna redakcija 29.02.2012.)

XII. Grozījumu iestādes nolikumā pieņemšanas kārtība

Grozījumus Iestādes nolikumā var izdarīt pēc Iestādes padomes vai Pedagoģiskās padomes priekšlikuma, kā arī pēc Domes pastāvīgo komiteju vai Domes izpilddirektora iniciatīvas. Grozījumus nolikumā apstiprina Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju dome.

XIII. Citi tiesību aktos noteiktie iestādes pienākumi

1. Iestādes bibliotēkas fondu komplektē, uzskaita, izmanto un saglabā pamatojoties uz Iestādes bibliotēkas nolikumu, kuru apstiprina direktors. Iestādes bibliotēkas darbu vada bibliotēkas vadītājs.

2. Iestādē lietvedību un arhīvu kārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām. (Grozījumi 28.02.2007.)

XIV Iestādes pieņemto administratīvo aktu pārsūdzēšanas kārtība.

Iestādes izdotie administratīvie akti var tikt apstrīdēti viena mēneša laikā no to izdošanas dienas Salaspils novada domē,  Administratīvā procesa likuma APL 77. panta noteiktā kārtībā. (Papildināts 28.02.2007.)

Domes priekšsēdētājs   J.Putniņš