• Skolu reitings
  • Latviski par Latviju
  • Richu_Rachs
  • Ziemassvetiku_koncerts_2
  • Ziemassvetku_koncerts_1
  • Josta
  • Dambretes turnīrs
  • 18.novembris 2015.gadā
  • 1
  • Dambretes
  • Foaje
  • 3
  • Jaksti
  • Satviski par Salaspili
  • 6
  • 9
  • 8
  • 11
  • 14
  • 22

Vērtēšanas nolikums

Autors Super User. Posted in Без категории

Izdots saskaņā uz 2006.gada 19.decembra

MK noteikumiem Nr.1027 „Noteikumi par valsts

standartu pamatizglītībā un pamatizglītības

mācību priekšmetu standartiem” un

2008.gada 2.septembra MK noteikumiem Nr.715

„Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības

standartu un vispārējās vidējās izglītības

mācību priekšmetu standartiem”

SKOLĒNU ZINĀŠANU UN SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS NOLIKUMS

1.     Vispārīgie jautājumi

1.1. Skolēnu mācību sasniegumu vienota vērtēšanas kārtība veidota saskaņā ar Izglītības likumu (Saeima 29.10.1998.) un Vispārējās izglītības likumu (Saeima 10.06.1999.), un spēkā esošajiem MK noteikumiem (Nr. 715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”, Nr. 1027 (grozījumi Nr. 1035) „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.

1.2. Vērtēšanas kārtība jāievēro visiem skolas pedagogiem.

1.3. Ar vērtēšanas kārtību, saturu un metodēm jāiepazīstina visi skolas pedagogi, skolēni un viņu vecāki. Par to atbildīgi direktora vietnieki izglītības jomā un klases audzinātāji. Vērtēšanas kārtība ir ievietota Salaspils 2. vidusskola mājas lapā www.vsk2.latik.lv

1.4. Mācību sasniegumu vērtēšana attiecas uz visām realizējamajām izglītības programmām un vecumposmiem. Cita vērtēšanas kārtība un procedūra aizliegta.

1.5. Grozījumi vērtēšanas kārtībā tiek izdarīti ar direktora rīkojumu, balstoties uz metodiskās padomes sēdē izteiktajiem ieteikumiem.

1.6. Vērtēšanas kārtība ir apspriesta metodiskās padomes sēdē 2012. gada 10.janvārī.un apstiprināta ar direktora rīkojumu, tā ir saistoša visiem Salaspils 2. vidusskolas pedagoģiskajiem darbiniekiem un izglītojamajiem. Grozījumi ir apspriesti metodiskās padomes sēdē 2012. gada 8. janvārī un apstiprināti ar direktora rīkojumu, tie ir saistoši visiem Salaspils 2. vidusskolas darbiniekiem un izglītojamajiem.

2. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķi

2. Vērtēšanas mērķis ir nodrošināt izglītojamo vērtēšanas kvalitāti Salaspils 2. vidusskolā atbilstoši Valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartu prasībām.

2.1. Vērtētājs var būt:

2.1.2. skolotājs, pats skolēns, klasesbiedri ( iekšējā vērtēšana);

2.1.3. skolas administrācija, vecāki, eksperti, valsts un pašvaldības institūcijas ( ārējā vērtēšana).

2.2. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa, tāpēc veicama visā mācību laikā, izvēloties piemērotāko:

2.2.1. vērtēšanas vietu mācību procesā (ievadvērtēšana, kārtējā vērtēšana, nobeiguma vērtēšana);

2.2.2. vērtēšanas mērķi (diagnosticējošā vērtēšana, veidojošā jeb formatīvā vērtēšana, apkopojošā jeb summatīvā vērtēšana);

2.2.3. vērtēšanas norises veidu (mutvārdos, rakstos vai kombinēti- rakstos un mutvārdos, rakstos un praktiski u. tml.);

2.2.4. vērtēšanas saturu (zināšanu, prasmju, snieguma, kompetences vērtēšana);

2.3.Vērtēšanu var organizēt, izmantojot dažādus metodiskos paņēmienus, tie ir aprakstīti mācību priekšmeta programmās.

2.3.1 Lai daudzpusīgi un maksimāli objektīvi novērtētu katra skolēna izglītotības līmeni, vērtējumam jāatspoguļo gan apgūto zināšanu apjoms, gan iegūtās prasmes, gan skolēna attieksme pret izglītošanos, gan arī katra skolēna individuālā attīstības dinamika Katrā izglītības posmā šo komponentu īpatsvars vērtējumā ir atšķirīgs. Tā, piemēram, 1.-3. klasē daudz svarīgāk ir veidot skolēnos pareizu mācīšanās motivāciju, apgūt nepieciešamās garīgās darbības prasmes, vērot katra skolēna attīstības dinamiku, nevis vērtēt tikai iegūto zināšanu apjomu. Pārbaudīt un novērtēt visus izglītības kvalitātes komponentus var tikai skolotājs, kas ikdienā darbojas klasē, un arī paši skolēni savstarpējā novērtējumā un pašnovērtējumā. Pārbaudes darbos var novērtēt tikai zināšanas un prasmes.

Posms

1.-3. klase

4.-6. klase

7.-12. klase

Komponents

Vērtējums   mācību procesā(%)

Vērtējums pārbaudes darbā(%)

Vērtējums   mācību procesā(%)

Vērtējums pārbaudes darbā(%)

Vērtējums   mācību procesā(%)

Vērtējums pārbaudes darbā(%)

Zināšanas

10-25

20-33

20-25

33

25-33

40

Prasmes

30

67-80

25

67

25

60

Attieksme

25-30

-

25

-

25

-

Attīstības dinamika

20-30

-

25-30

-

17-25

-

2.4. Skolēnu mācību sasniegumi dažādos mācību priekšmetos un dažādos izglītības posmos tiek vērtēti:

2.4.1. bezatzīmju (aprakstošajā) vērtēšanas sistēmā;

2.4.2. ar vērtējumu ,, ieskaitīts/ neieskaitīts”;

2.4.3. 10 ballu vērtēšanas skalā;

2.4.4. līmeņos

2.5. Mācību darbā viss vērtēšanas process ir kriteriāls - skolēnu sasniegumi tiek salīdzināti ar mācību priekšmetu standartu prasībām.

2.6. Pārbaudes darbu veidus, skaitu un norises termiņus nosaka mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai.

2.7. Valsts pārbaudes darbu veidi un to norises termiņi noteikti MK noteikumos un mācību priekšmeta standartā.

3. Vērtēšanas veidu izskaidrojums

3.1. Vērtēšanas iedalījums pēc mērķa.

3.1.1.Diagnosticējošā vērtēšana.

Diagnosticējošo vērtēšanu izmanto pirms mācību kursa uzsākšanas vai mācību kursa laikā, lai noskaidrotu:

• skolēna zināšanu līmeni,

• tēmas izpratni,

• skolēna spējas,

• skolēna prasmes.

3.1.2.Formatīvā vērtēšana.

Formatīvo (attīstošo) vērtēšanu parasti veic mācību kursa laikā, lai gūtu informāciju par mācīšanos un izmantotu to mācību uzlabošanai, sekmētu skolēniem mācīšanās progresu:

• lai izprastu mācību procesu klasē,

• lai nodrošinātu pastāvīgu atgriezenisko saiti,

• lai pilnveidotu skolēna zināšanas un prasmes,

• lai precīzāk norādītu uzdevumu jomas, kur skolēniem veicas un kur nepieciešam uzlabojums.

Formatīvā vērtēšana ļauj novērtēt skolēna mācību sasniegumus dinamikā. Skolēnam tā ir kā ceļrādis mācīšanās laikā. Skolotājs viņu iedrošina un atbalsta, ļauj apzināties savu progresu un pašam saskatīt trūkumus. Agrāk vērtēšanas galvenais uzdevums bija savākt datus liecībai, bet šodien vērtēšanas mērķis ir mācīšanās sekmēšana.

Formatīvā vērtēšana pievērš uzmanību norisēm mācīšanās procesā. Tāpēc to plāno ciešā saiknē ar mācīšanos.

Lai skolēni varētu iesaistīties formatīvās vērtēšanas procesā, viņiem ir jābūt saprotamam un skaidram mācību mērķim. Mērķis ir jāizskaidro atbilstoši sapratnes līmenim.

Formatīvā vērtēšana ietekmē skolotāja lomu klasē. Tās laikā skolotājs, lai uzzinātu, ko un cik labi zina, saprot un spēj izdarīt skolēni, ir uzmanīgs klausītājs un novērotājs gan mācīšanas, gan mācīšanās procesa laikā.

3.1.3.Summatīvā vērtēšana.

Summatīvo ( apkopojošo) vērtēšanu veic mācību noslēguma posmā, lai novērtētu kopējo situāciju vai sasniegumus, koncentrējot uzmanību uz vispārīgām prasmēm un zināšanām:

• lai nodrošinātu atgriezenisko saiti attiecībā uz sasniegtajiem mācību mērķiem un uzdevumiem,

• lai noskaidrotu mācību procesā notiekošo,

• lai iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par savu un skolēna darbu,

• lai noteiktu, kādā mērā skolēns sasniedzis mācību mērķi.

Ar summatīvo vērtēšanu tiek pārbaudīts, vai skolēns ir apguvis konkrētās tēmas vai mācību kursa saturu.

Summatīvā vērtēšanā apkopo informāciju par skolēnu darba izpildījumu, lai noteiktu sasniegto līmeni. Rezultātā rodas spriedums, kurš atspoguļo visu vērtēšanas datu kopsavilkumu. Tas var būt izteikts gan aprakstoši, gan ar atzīmi. Summatīvās vērtēšanas procesā jāievēro objektivitāte. Jāraugās, lai summatīvās vērtēšanas kritēriji būtu skaidri gan skolotājam, gan skolēnam un vērtēšanas process būtu skolēnam draudzīgs.

Summatīvās vērtēšanas mērķis nav noskaidrot, ko skolēns nezina un neprot, bet apkopot informāciju, lai noteiktu, ko viņš zina un prot.

3.2. Vērtēšanas iedalījums pēc vērtēšanas vietas mācību procesā.

Pēc vērtēšanas vietas mācību procesā izšķir šādus vērtēšanas veidus:

• ievadvērtēšana,

• kārtējā vērtēšana,

• nobeiguma vērtēšana.

Katram no šiem veidiem ir specifisks mērķis, bet visiem kopā tiem jānodrošina efektīvas mācības un objektīva vērtēšana.

3.2.1. Mācību procesā izmantotie trīs vērtēšanas veidi.

 

Ievadvērtēšana

Kārtējā vērtēšana

Nobeiguma vērtēšana.

Diagnosticējošā vērtēšana, mācības uzsākot, vai cik gatavi ir skolēni tēmas apguves noslēguma pārbaudei

Nepārtraukta vērtēšana mācību procesa laikā.

Pārbaudes darbi tēmu un mācību kursa apguves noslēgumā. Ieskaites un eksāmeni mācību gada beigās.

Ievadvērtēšana

Kārtējā vērtēšana

Nobeiguma vērtēš.

Formatīvā vērtēšana

Formatīvā/summatīvā vērtēšana.

Summatīvais vērtējums.

 3.2.2. Ievadvērtēšana.

3.2.3. Ievadvērtēšanai var būt dažādi uzdevumi:

• noskaidrot sākotnējo situāciju (ko skolēns zina/nezina, ko prot/neprot),

• veidot skolēniem mācību motivāciju ( vēlēšanos uzzināt, iemācīties),

• izvirzīt tālākās darbības mērķus,

• secināt, vai plānotais atbilst skolēnu interesēm,

• konstatēt, kā skolēns jūtas, uzsākot mācības.

3.3. Kārtējā vērtēšana.

3.3.1. Kārtējā vērtēšana notiek mācību laikā. Vienas mācību tēmas/ standarta pamatprasības apguves ietvaros tā ir formatīvā vērtēšana, jo līdztekus vērtēšanai notiek arī mācīšanās. Katrs vērtējums ļauj uzlabot snieguma līmeni. Vērtēšanu veic ne tikai skolotājs, liela nozīme ir skolēnu pašvērtējumam un savstarpējam vērtējumam. Sasniegtais tiek salīdzināts ar galarezultātu, lai noskaidrotu turpmākos mērķus rezultāta sasniegšanai maksimāli augstā līmenī. Vienlaikus ar skolēna sasniegumu korekciju tiek veikti nepieciešamie grozījumi plānotajā, lai maksimāli izmantotu resursus un panāktu iespējami augstāku katra skolēna sniegumu.

3.3.2. Kārtējai vērtēšanai var būt dažādi uzdevumi:

• noskaidrot, cik intensīvi notiek mācību process,

• noskaidrot, ko skolēni konkrētajā brīdī zina / prot,

• noskaidrot, kas, cik daudz vēl jāmāca,

• noskaidrot, cik efektīva ir izraudzītā mācību metode, paņēmiens,

• sagatavot skolēnus turpmākam vērtēšanas procesam,

• nostiprināt skolēnu mācību motivāciju,

• secināt, kāda konkrēta palīdzība skolēnam vajadzīga.

3.4. Nobeiguma vērtēšana.

3.4.1. Nobeiguma vērtēšana notiek mācību tēmas vai kursa beigās. Tā informē par tēmas vai kursa apguves līmeni, parāda, kā ir īstenotas mācību priekšmeta standarta un programmas prasības. Nobeiguma vērtēšanas mērķis ir skolēnu zināšanu līmeņa un prasmju apguves konstatējums un novērtējums.

3.4.2. Nobeiguma vērtēšanu izdara pēc noteiktajiem kritērijiem. Ja skolēni zina vērtēšanas kritērijus pirms nobeiguma pārbaudes, tas ļauj viņiem parādīt maksimāli labu sniegumu.

3.4.3. Nobeiguma vērtēšana ļauj konstatēt skolēna individuālos sasniegumus salīdzinājumā ar mācību priekšmeta standarta prasībām un pieņemt lēmumus par skolēna tālāko izglītību.

3.4.4. Skolotājam nobeiguma vērtēšana sniedz atgriezenisko saiti, parāda, kādā mērā sasniegts izvirzītais mācību mērķis, cik atbilstoši pārbaudes mērķim bijuši plānotie uzdevumi, metodes, cik daudz un cik labi iemācījušies skolēni. Šī informācija ļauj uzlabot turpmāko darbu klasē.

3.4.5. Nobeiguma vērtēšana ļauj sabiedrībai pārraudzīt izglītības sistēmas efektivitāti.

3.4.6. Nobeiguma vērtēšanu veic, lai sasniegtu šādus mērķus:

• lai secinātu, kāds ir skolēnu sasniegumu līmenis,

• lai novērtētu mācību procesā apgūto zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu,

• lai fiksētu katra skolēna sasniegumus dinamikā,

• lai novērtētu skolotāja darba efektivitāti,

• lai salīdzinātu skolēna sniegumu ar mācību priekšmeta standarta vai programmas prasībām.

4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana dažādos vecuma posmos

4.1. Izglītojamā mācību sasniegumus 1.klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

4.2. Izglītojamā mācību sasniegumus 2.klasē matemātikā un latviešu valodā un krievu valodā vērtē 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši. 3.klasē matemātikā un latviešu valodā, krievu valodā un angļu valodā vērtē 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši.

4.3. Izglītojamā mācību sasniegumus 4.-12. klasē vērtē 10 ballu skalā.

4.4. Centralizēto eksāmenu vērtē atbilstoši normatīvajos aktos atrunātajai kārtībai.

5. Mācību sasniegumu vērtējums 10 ballu skalā

5.1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

5.1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

5.1.2. iegūtās prasmes un iemaņas.

5.2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 - “izcili”, 9 - “teicami”, 8 - “ļoti labi”, 7 - “labi”, 6 - “gandrīz labi”, 5 - “viduvēji”, 4 - “gandrīz viduvēji”, 3 - “vāji”, 2 - “ļoti vāji”, 1 - “ļoti, ļoti vāji”). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

5.3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:

5.3.1. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:

5.3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

5.3.1.2. prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

5.3.1.3. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

5.3.1.4. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;

5.3.2. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:

5.3.2.1. spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

5.3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

5.3.2.3. mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī;

5.3.2.4. ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;

5.3.3. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:

5.3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;

5.3.3.2. mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

5.3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

5.3.3.4. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

5.3.4. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:

5.3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

5.3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā.

5.4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāki nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

6. Vērtēšanas pamatprincipi un noteikumi

6.1. Prasību atklātības un skaidrības princips;

6.2. Pozitīvo sasniegumu summēšanas princips;

6.3. Vērtējuma atbilstības princips;

6.4. Vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips;

6.5. Vērtējuma obligātuma princips.

6.6. Mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, nosakot minimālo vērtējumu skaitu 4. - 12. klasēs un sākumskolas. klasēs priekšmetos, kuros vērtē 10 ballu skalā:

6.6.1. Minimālais vērtējumu skaits 10 ballu skalā:

Stundu skaits nedēļā

1

2

3

4

5

Vērtējumu skaits semestrī (t.sk. pārbaudes darbi)

2

3

3-4

3-4

4

6.7. Izglītojamajam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.8. Ierakstu “n/v” izglītojamajam semestrī izdara, ja viņš ir izbraucis no valsts uz laiku ne ilgāku par gadu (atbilstoši MK normatīvajiem aktiem) vai neapmeklē skolu. Izglītojamajam tiek veikts ieraksts „n/v” gadā, ja abos semestros ir ieraksts “n/v”.

6.9. Izglītojamā semestra vērtējums mācību priekšmetos tiek izlikts, ņemot vērā visus semestrī saņemtos vērtējumus.

6.10. Pēceksāmenus un papildu mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamajam nosaka atbilstoši MK noteiktajai kārtībai.

6.11. 10.- 11. klasēs izglītojamie izstrādā zinātniski pētniecisko darbu kādā no mācību priekšmetiem. Darbs tiek vērtēts pēc atsevišķas ZPD rakstīšanas un vērtēšanas kārtības. Darbu izstrādi koordinē ZPD vadītāji, priekšmetu skolotāji. ZPD vērtē vērtēšanas komisija.

6.12 Vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek visās klasēs ņemot vērā 1. un 2. semestra vērtējumus.

6.13. 3. un 6. klasē vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek, ņemot vērā 1. un 2. semestra un valsts pārbaudes darba vērtējumu.

6.14. Ja radušās nesaskaņas par izglītojamā vērtējumu mācību priekšmetā gadā, pēc motivēta vecāku rakstiska pieprasījuma (ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā pēc izglītojamā vērtējuma mācību priekšmetā gadā rakstiskas izziņošanas), priekšmeta skolotājs sniedz pamatojumu skolas administrācija, un tiek sagatavota atbilde vecākiem.

6.15. Skolotāju un vecāku sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu pilnveidē nodrošina šādas saziņas formas:

6.15.1. skolēna dienasgrāmata

6.15.2. pārbaudes darbi

6.15.3. sekmju lapas

6.15.4. darbu mapes

6.15.5. vecāku sapulces

6.15.6. individuālas konsultācijas/vecāku dienas

6.15.7. e-klase.

7. Vērtējuma i/ni lietošana

7.1. i/ni - formatīvais vērtējums.

7.2. Ar i/ni tiek vērtēti mājas darbi, nelieli diagnosticējošie darbi, grupu darbi vielas apguvē, kļūdu labojumi, atsevišķu prasmju apguve.

7.3. i - ja skolēns mācību vielu apguvis atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un kritērijiem. Tas nav vērtējums virs 4 ballēm, bet gan apliecinājums, ka mācītais apgūts noteiktā apjomā. Darbu vērtē pēc grūtības pakāpes, to nosaka priekšmeta skolotājs, pirms darba rakstīšanas par nosacījumiem informējot skolēnus.

8. Summatīvais un formatīvais vērtējums un tā atspoguļojums

8.1. Summatīvais vērtējums izliekams tikai par - rakstiskiem, mutiskiem vai kombinētajiem PD saskaņā ar visām prasībām (savlaicīgums, kritēriji, izziņošana, fiksācija) un īpašām aktivitātēm - piedalīšanās un iegūtais rezultāts mācību priekšmeta olimpiādēs, konkursos, sacensībās u.t.t.

8.2. Formatīvais vērtējums tiek noteikts: mājas darbiem, ikdienas darbu mācību tēmas daļu apguvē un diagnosticējošajiem darbiem mācību gada sākumā.

8.3. Vērtējumu atbilstība un piemērojamība visos vecuma posmos un visās izglītības programmās

Apguves līmenis

Uztver, atpazīst

Reproduktīvā darbība: spēj izmantot iegūtās zināšanas un darbības veidus pēc parauga vai variatīvi. Atveido, reproducē, balstās uz atmiņu, reproduktīvo domāšanu

Reproduktīvā darbība: pārejas līmenis no reproduktīvās domāšanas uz produktīvo domāšanas līmeni

Produktīvā darbība: spēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot jaunās mainīgās situācijās, tādās, kurās jāveic radošās darbības, un kuras vienlaicīgi tās veicina

Apgūts (procentos)

1 - 14

15 - 27

28 - 39

40 - 49

50 - 59

60 - 69

70 - 79

80 - 89

90 - 95

96 - 100

Mutvārdu vērtējums

Ļoti, ļoti vāji

Ļoti vāji

Vāji

Gandrīz pietiekami

Pietiekami

Gandrīz labi

Labi

Ļoti labi

Teicami

Izcili

Vērtējums līmeņos

Nepietiekams

Pietiekams

Optimāls

Augsts

Balles (summatīvais vērt.)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

I/ni (formatīvais vērt.)

Ni (neieskaitīts)

I (ieskaitīts)

Vērtējums sākumskolā (summatīvais un formatīvais)

- (Nav apguvis)

/(Vēl jāmācās)

+ (labi, ļoti labi, teicami, izcili apgūts)

9. Vērtēšana sākumskolā un tās atspoguļojums

9.1. 1.klasē:

9.1.1. klasē vērtēšana notiek saskaņā ar vispārējām prasībām. Tiek vērtētas izglītojamo zināšanas, prasmes un attieksmes saskaņā ar attiecīgā mācību priekšmeta standartu visos apgūstamajos mācību priekšmetos.

9.1.2. Mācību sasniegumi tiek vērtēti aprakstoši visos mācību priekšmetos, izsakot īsā, koncentrētā mutvārdu vai rakstveida formā. Klases žurnālā vērtējumu izsaka, izmantojot šādus apzīmējumus: ” X “- apguvis, ” / “- daļēji apguvis, ” - “- vēl jāmācās.

9.2. - 3. klasē:

9.2.1. 2. klasē vērtēšana notiek saskaņā ar vispārējām prasībām. Tiek vērtētas izglītojamo zināšanas, prasmes un attieksmes saskaņā ar attiecīgā mācību priekšmeta standartu visos apgūstamajos mācību priekšmetos.

9.2.2. Latviešu valodā, matemātikā un krievu valodā mācību sasniegumi tiek vērtēti 10 ballu skalā un „ieskaitīts” , „neieskaitīts”.

9.2.3. Pārējos mācību priekšmetos mācību sasniegumi vērtējami aprakstoši.. Atspoguļojami, izmantojot apzīmējumus ” X “- apguvis, ” / “- daļēji apguvis, ” - “- vēl jāmācās.

9.3. 3. klasē:

9.3.1. 3. klasē vērtēšana notiek saskaņā ar vispārējām prasībām. Tiek vērtētas izglītojamo zināšanas, prasmes un attieksmes saskaņā ar attiecīgā mācību priekšmeta standartu visos apgūstamajos mācību priekšmetos.

9.3.2. Latviešu valodā, matemātikā, krievu valodā un angļu valodā mācību sasniegumi tiek vērtēti 10 ballu skalā un „ieskaitīts", „neieskaitīts".

9.3.3. Pārējos mācību priekšmetos mācību sasniegumi vērtējami aprakstoši. Atspoguļojami, izmantojot apzīmējumus " X "- apguvis, " / "- daļēji apguvis, " - "- vēl jāmācās.

9.4. 4.klasē:

9.4.1. 4. klasē vērtēšana notiek saskaņā ar vispārējām prasībām. Tiek vērtētas izglītojamo zināšanas, prasmes un attieksmes saskaņā ar attiecīgā mācību priekšmeta standartu visos apgūstamajos mācību priekšmetos.

9.4.2. Mācību sasniegumi tiek vērtēti 10 ballu skalā un „ieskaitīts, „neieskaitīts".

10. Pārbaudes darbu vērtēšana un tās atspoguļojums

10.1. Skolēnu sniegumu var vērtēt, pārbaudot to rakstos, mutvārdos, praktiski vai kombinēti (mutiski un rakstiski).

10.2. Pārbaudes darbs dod iespēju izvērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret valsts standarta prasībām, izsakot to noteiktā vērtējumā (aprakstoši, ballēs), vai salīdzināt skolēnu sniegumus savstarpēji (vērtējums līmeņos).

10.3. Pārbaudes darbā tā veidotāji ietver dažāda veida uzdevumus. Pirms pārbaudes darba veikšanas pedagoga pienākums ir iepazīstināt skolēnus ar pārbaudes darba vērtēšanas kritērijiem.

10.4. Pārbaudes darbi ir svarīgākais vērtēšanas veids, kurš nosaka katra semestra un mācību gada skolēnu mācību sasniegumu vērtējumu.

10.5. Pārbaudes darbi 4.-12. klasē ir vērtējami tikai 10 ballu skalā.

10.6. Pārbaudes darbu vērtēšana tiek veikta tikai pēc izstrādātiem kritērijiem saskaņā ar Vērtēšanas kārtības punktu 9.3. un pārbaudes darbu izvērtējumu e-klases sistēmā.

10.7. Pārbaudes darba vērtējums tiek veikts 1 nedēļas laikā pēc darba uzrakstīšanas un ierakstīts e- žurnālā. Ja pārbaudes darbs ir apjomīgs (sacerējumi, esejas, referāti u.c.), tad pārbaudes darba vērtējuma veikšanas un vērtējuma ierakstīšanas e-žurnālā maksimālais termiņš ir 2 nedēļas pēc darba uzrakstīšanas.

10.8. Vērtējums pārbaudes darbā skolēnam tiek darīts zināms nākamajā mācību stundā, kura seko pēc vērtējuma fiksācijas e-žurnālā.

10. 9. Uzlabotais vērtējums tiek fiksēts e-žurnālā tajā pašā ailē, kurā ir nesekmīgais pārbaudes darba vērtējums, rakstot to aiz slīpsvītras.

10.10. Slimības dēļ nokavēto stundu vielu skolēns apgūst patstāvīgi vai konsultāciju un individuālo nodarbību laikā. ,citu attaisnojošu iemeslu dēļ nokavēto stundu mācību vielu skolēns apgūst patstāvīgi.

10.11. Uzlabot saņemto vērtējumu var tikai 1x. Pietiekamu vērtējumu ir tiesības uzlabot, veicot skolotāja uzdoto papilddarbu.

10.12. Skolotājam ir tiesības uzdot diagnosticējošo darbu, par to iepriekš nebrīdinot izglītojamos.

10.13. Skolotājam pirms darba obligāti ir jāizskaidro darba vērtēšanas nosacījumi.

10.14. Darbi ir jāveido tikai 10 ballu skalā un jādod iespēja izglītojamam nopelnīt maksimālo vērtējumu.

10.15. Skolēnam nedrīkst samazināt vērtējumu par disciplīnas pārkāpumiem

10.16. Attaisnojošu kavējumu gadījumā izglītojamajam ir tiesības veikt pārbaudes darbu divu nedēļu laikā kopš ierašanās skolā, bet ne vēlāk kā līdz semestra beigām. Atsevišķos gadījumos skolotājs var skolēnu no viena pārbaudes darba atbrīvot ( piedalījies mācību priekšmeta olimpiāde, novadā, valstī).

10.17. Ja nav apmeklēts 50 % mācību stundu semestrī vai/un ja skolēns ir nesekmīgs, vai/un nav kārtoti visi skolotāja noteiktie pārbaudes darbi, skolēns kārto pārcelšanas eksāmenu vai piedalās papildu mācību pasākumos pagarinātā mācību gada laikā jūnijā.

10.18. Rakstisko pārbaudes darbu skolēns izpilda ar zilas vai melnas tintes pildspalvu, zīmuli var lietot tikai zīmējumos. Pārbaudes darbā nedrīkst izmantot korektoru. Ja izglītojamais izmanto neatļautus palīglīdzekļus informācijas ieguvei, tad pārbaudes darbu, vērtē kopš brīža, kad skolēns sāk pildīt pārbaudes darbu bez palīglīdzekļu izmantošanas.

10.19. Pārbaudes darbu norises laikus skolotājs saskaņo semestra sākumā, un ieraksta pārbaudes darbu grafikā, kurš atrodas klases mapē skolotāju istabā. Ar grafiku tiek iepazīstināti skolēni.

10.20. 1 - 7. klasēs netiek plānots vairāk par 1 tematisko pārbaudes darbu vienā dienā, 8. - 12. klasēs var tikt plānoti 2 tematiskie darbi vienā dienā. Nepieciešamības gadījumā izmaiņas pārbaudes darbu grafikā skolotājs saskaņo ar direktora vietnieku mācību darbā, par to savlaicīgi tiek brīdināti skolēni.

10. 21. Valsts pārbaudes darbu laikus, kārtību, prasības nosaka ārējie normatīvie dokumenti.

11. Mājas darbu un pierakstu burtnīcu vērtēšana un tās atspoguļojums

11.1. Mājas darbi ir obligāti vērtējami un fiksējami klases e-žurnālā matemātikā un valodu mācību priekšmetos. Pārējos mācību priekšmetos vērtēšana tiek saskaņota Metodiskajā komisijā.

11.2. Mājas darbus uzdod regulāri. Skolotājs veic ierakstu e—žurnālā dienā, kad ir notikusi stunda, norādot uz kādu datumu mājas darbs izpildāms.

11.3. Mājas darbus vērtē ar i/ni atbilstoši grūtības pakāpei. Skolotājs pirms vērtēšanas informē par vērtēšanas principiem.

11.4. „ni” - 1) ja mājas darbs nav izpildīts2) izpildīts pareizi mazāk par skolotāja noteikto, 3) nav ievērota rakstu darbu kultūra, kas traucē saprast uzrakstīto.

11.5. Mājas darbu var vērtēt arī ar atzīmi 10 ballu skalā, ja 1) tas ir radošs darbs, 3) tas ir tēmas apkopojošs mājas darbs pirms ieskaites vai pārbaudes darba.

12. Vecāku un skolēnu informēšanas kārtība un ieraksti e-žurnālos

12.1. Mācību priekšmeta skolotājs katru stundu vai līdz dienas beigām ieraksta vērtējumus , kavējumus un mājas darbus e-klases žurnālā.

12.2. Klases audzinātājs reizi nedēļā veic e-žurnāla kontroli, konstatējot kavējumus un atzīmes.

12.3. Ja priekšmeta skolotājs ilgstoši (vairāk kā 3 dienas) nav rakstījis kavējumus un atzīmes klases E-žurnālā, klases audzinātājs par to atgādina priekšmeta skolotājam, pēc tam, ja situācija nemainās, audzinātāja pienākums par to informēt mācību pārzini.

12.4. Klases audzinātājs reizi mēnesī sekmju un kavējumu kopsavilkumu no e-žurnāla ielīmē katra skolēna dienasgrāmatā un informē (ar dienasgrāmatas palīdzību) vecākus.

12.5. Direktora vietnieki izglītības jomā regulāri mācību gada laikā apkopo un analizē skolēnu sasniegumus skolā (skolas, klases un skolēna vidējās atzīmes izmaiņas, statistisko informāciju).

12.6. Vecāku sapulcēs, informācijas dienās un griežoties pie klases audzinātāja, priekšmeta skolotāja vai administrācijas, vecāki var iegūt informāciju par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī sava bērna sekmēm.

12.7. Klases audzinātājs reizi nedēļā pārbauda un paraksta dienasgrāmatu, informē vecākus par skolēna sasniegumiem, kavējumiem, skolas vai klases pasākumiem, vecāku sapulcēm.

12.8. Vecāku pienākums reizi nedēļā parakstīt dienasgrāmatu , reaģēt uz ziņojumiem.

13. Pētniecisko darbu vērtēšana

13.1. 10.-11.klašu skolēni mācību gada laikā izstrādā Zinātniski pētniecisko darbu (ZPD), pēc kura aizstāvēšanas saņem vērtējumu 10 baļļu skalā mācību priekšmetā, kuram atbilst ZPD saturs.

13.2. Pētnieciskais laboratorijas darbs atbilst visām summatīvā pārbaudes darba prasībām, to vērtē 10 ballu skalā.

14. Papildus noteikumi

14.1. Pārbaudes darbu veidus, vērtēšanas kritērijus atbilstoši priekšmeta specifikai detalizētāki izstrādā un apstiprina savās sēdēs Salaspils 2. vidusskolas metodiskās komisijas un saskaņo ar direktora vietnieku mācību darbā. Tie ir pielikumi šai vērtēšanas kārtībai un ir tās sastāvdaļa.

Direktore                                                                                                                                 V.Bogdāne